Mājas lopi.

17. Fr. Mūrnieks Lejaspag., 1879. g. LP, VII, I, 49,II, 2.

Agrākos senlaikos govij bijuši vairāk nekā četri pupi. Kaķim jau bijis apnicis pienu ēst, tādēļ pārgalvībā sviedis visus govs pupus ugunī, lai sadegtu. Suns, redzēdams pupus degam, paķēris tos ar purnu un četrus vēl laimīgi izglābis. Bet purnu gan aplam apdedzinājis, nabadziņš. Tādēļ vēl šodien redzam dažiem suņiem melnus, apdegušus degunus ar grumbainu ādu pa virsu. No tā laika govij četri pupi, lai gan dažām vēl redzot piekto, sesto mazu pupiņu, bet no šiem maziņiem pienu nevarot slaukt; - tie ugunī sagruzdējuši. Tad govs toreiz, kaķi lādēdama, esot izdabūjusi no Dieva šādu nosacījumu: tam kaķim nevajagot nevienas pilītes piena dot! Suņam gan, ja vairāk ne - ir aizlaižamā laikā - tad kaut uz bērza lapiņas uzpilināt piena lāsīti. Bet dzīvē arvienu tas iznākot otrādi: kaķis drīzi pazog te, drīzi tur piena lāsi - suņam nekā: plēš, kur klāt tiek.