Mājas lopi.

18. Skolniece E. Krūmiņa Vecmīlgrāvi. Teikas par Dievu, 59, 74.

Agrāk, vecos laikos, kad zeme vēl nebijusi apsēta, Dievs pavēlējis visiem zvēriem to apsēt. Pēc sēšanas Dievs sarīkojis mielastu. uz ko ieradušies visi zvēri, tik cūka ne. Nu sāk klaušināt: «Kur cūka, kur cūka?» Cūkas nav. Beidzot dzird cūku rukšķot nākam. Dievs, kā arī zvēri, brīnās, kur tad cūka tā esot aizkavējusies. Cūka atbild, ka viņa esot aizgulējusies. Tad jau cūka nevarot nākt pie mielasta, jo viņa jau neesot nākusi sēt. Dievs saka: «Tad jau būs jāieceļ cūka revidentos.» «Cūka revidentos, cūka revidentos!» tā &127;vēri kliedz cits caur citu, lai gan paši labi nezina, kas tas revidents ir. Nu ieceļ cūku revidentos, tas ir: cūkai jārevidē visa pasaule, vai visur ir labi apsēta. Tādēļ cūka vēl tagad visur rok, lai varētu revidēt.