M
ājas lopi.22. P. Ravizers Jēkabpilī. Teikas par Dievu, 60, 76.
Senos laikos visapkārt pasaulei bijusi aptaisīta augsta sēta. Zināms, ka tik augstu un lielu sētu nebijis Dievam iespējams uzturēt kārtībā, un tā vietām bijusi sašķiebusies. Viens suns piegājis tuvu sētai un nejauši piedūries. Sēta uzgāzusies sunim virsū un to nositusi. Citi suņi par to gājuši pie Dieva žēloties. Dievs lietu uzklausījis visā nopietnībā un teicis, ka viņš suņiem tikai tādēļ esot devis četras kājas, lai ar vienu viņi varētu aizsargāties.
No tā laika sunim vienmēr viena kāja stāv pacelta, kā uz aizsargāšanos.