4. Burkinu Augusts Vidzemes Naukšēnos. LP, V, 79, 4.

Visvecos laikos vilkam bijis ganos jāiet. Reiz vilks, no ganiem pārnācis, prasījis saimniecei ēst. Bet saimniece tai brīdī nejauki bijusi noskaitusies, tādēļ vilkam, kas tur virsū plijies, iegrūdusi lizi rīklē. Vilks gājis Dievam sūdzēt. Dievs teicis: «Ja tev ar godu nedod, ēd no saimnieces lopiem.» «Jā. bet kā es jēlu gaļu ēdīšu?» «Jēlu galu! Kas tev par jēlumu bēdas? Ēzdams paņem gaļu trīs reiz mutē un saki tā: «Te cepts, te vārīts te cepts, te vārīts; te cepts, te vārīts!» tad kļūs mīksta.» Vilks tā darījis un dara vēl šodien.