16. R. Tabine, vispārīgi Latgalē. Šī pasaka ir tulkota arī poļu valodā. 1891. g. Krakovā. «Ļotysze Inflant Polskich - z gmini Vielonskiej poviatu Rzežyckiego.»

Reizi vīns patmaļnīks īlecja upī pasamauduot. Kot (kr. õīņü, lai gan) tys beja vosoru, bet jis guoja uz upi ar divejim kažukim. Te car kryumim jis īraudzīja, ka pa ceļu īt vecelīts. Patmażänīks sadūmuoja jū pabaideit. Izlecja nu upes, izgrīzja kažćkus ar spolvu uz augšu, apsatyna un ryukdams guoja uz veča. A tys vecis beja pats Dīvs. Tad Dīvs sacēja: «Kad jau tu muoki tai ryukt, tad palīc vysod par luoci!»

Un nu tuo laika patmaļnīks palyka par luoci.