Meža zvēri.

17. M. Dunkule Cesvainē.- Teikas par Dievu, 49, 60.

Viens saimnieks bijis ļoti skops. Dieviņš staigājis pa zemes virsū kā ubags. Viņš iegriezies arī pie skopuļa lūgt maizīti, bet tas nedevis. Viņš gājis vēl otru un trešo dienu lūgt dāvanas, bet bez sekmēm. Saimnieks sadusmojies, ka ubags neliek miera, un nolēmis to sabaidīt. Viņš sataisījies par lāci, apgriezis kažokam kreiso pusi uz virsu, apvilcis mugurā un palīdis zem tilta. Kā nabags ticis uz tilta, tā zemnieks no patiltes ārā un sācis ar rokām plaukšķināt. Nabags nebaidījies, bet teicis: «Lācis esi, lācis paliec.» Saimnieks palicis par lāci un aizskrējis uz mežu. Tā radies pirmais lācis.