26. A. Borcberte Rīgā. Teikas par Dievu, 55, 68.

Agrāk zaķis esot bijis ļoti viltīgs, bet viņš gribējis būt vēl viltīgāks, aizgājis pie Dieva un lūdzis vairāk viltības. Tad Dievs iedevis zaķim kurvi un teicis, lai to atnesot viņam pilnu ar putniem. Zaķis aizgājis upes malā un gaidījis. Drīz salaidušies daudz putnu dzesēt slāpes un nomazgāties. Tad zaķis domājis: nu ir laiks. Putni arī to pamanījuši un prasījuši, ko šis likšot tai kurvī. Zaķis teicis, ka gribētu zināt, vai tur visi putni varēšot saiet tai kurvī, vai ne. Putni teikuši, ka varot, un visi salaidušies kurvī. Zaķis aiztaisījis kurvim vāku un aiznesis pie Dieva. Dievs, redzēdams, cik zaķis ir viltīgs, atņēmis tam. viltību un teicis: «Ja es tev vēl došu viltību, tad tu visu pasauli piekrāpsi.»

Tādēļ zaķis tagad esot tik bailīgs, jo baidoties, ka viņu kāds nepiekrāpjot, kā viņš to kādreiz darījis.