1. Skābais dolē. Etn IV, 1894. LP, VII, II, 50, 2, la.

Iesākumā starks bijis Dieva kalpībā un Dieviņš ievērojis, ka starks gājis uz upi mazgāties, kad tikai tam atlikusi vaļa. Starks nevarējis aizsniegt spārnu galus nomazgāt, tie palikuši nemazgāti. Dievs reiz prasījis viņam, kādēļ pametot spārnu galus nemazgātus. Šis atbildējis: «Kas man par vajadzību tos mazgāt?» Dievs teicis: «Ja tev nav vajadzīgs viņus mazgāt, tad lai viņi paliek arvienu melni!» No tā laika starkam melni spārnu gali.