3. F. Pārups Santē. Jkr V, 16, 11. LP, VII, 11, 50, 2, 1d.

Reiz noskatījies starks, ka gani ēduši uz lauka un izkaisījuši maizes druskas. Viņš domādams ganus apsūdzēt Dievam, salasījis maizes druskas, aplipinājis tās ap akmentiņu un nesis rādīt Dievam. Dievs apskaities par tādu jaunību, sakampis starku, iegrūdis darvas mucā, teikdams: «Kur ņems ganiņš galdu un krēslu?» Tāpēc starkam esot vēl šo baltu dienu melna aste.