4. C. Apšenieks Jaunlatgales apr., Bērzpi1s pagastā. Teikas par Dievu, 63, 80.

Agrāk starks dzīvojis pie cilvēkiem, strādājis to pašu darbu un ēdis ar viņiem reizē. Vīram tā diezgan labi bijis, bet reiz tomēr sadomājis izdarīt tādus niķus. Reiz gani pie avotiņa. ēduši pusdienas. Starks arī tāpat ganījis lopus un ēdis tagad ar ganiem. Uz zemes starks atradis drupanu maizes. To viņš savēlis ar dūņām un iztaisījis lielu maizes gabalu. Ar to maizes gabalu nu viņš uzkāpis pie Dieva rādīt, kā gani mētā maizi, kā dubļos to vārta, lai ar to viņus apsūdzētu un ganiem atņemāu pavisam maizi. Dievs starkam uzreiz neticējis un pateicis pārlaužot to pa pusei. Starkš gan negribējis, bet tomēr pārlauzis. Pikas vidū bijusi tik maza drupana maizes. Dievs kā no dusmām grūdis atkārtin starku, tā tas nokritis atkārtin pie avotiņa stāvošajā deguta mucā.

Un tā šim vīram par apmelošanu spārni palikuši melni.