22. Deļļu Hugons uzr. Mārcienā. Jkr. V, 1896, 12, 2.

Reiz dzīvoja atraitne - tai bijuši divi bērni: puisēns un meitiņa. Uznākuši bada laiki - mātei nebijis nekā ko dot ēst maziņajiem. Izmisusi viņa nokāvusi meitiņu, kura bijusi ļoti skaista. Meitiņas dvēselīte pārvērtusies par ķīvīti un dziedot šo baltu dienu: «Māt' meitiņu nokāva, brālīti atstāja - ķivi, ķivii!» No meitiņas izskata viņa uzglabājusi tikai bizes, - kas ļoti daiļas bijušas: - ķīvītei uz galvas divi cekuliņi.