24. M. Simiņ  Bruknā. E t n.III, 1893. LP, VII, II, 50, 2, 50

Ķikuts, Dievam kazas ganīdams, esot aizmidzis un visu ganāmo pulku pazaudējis. Kad diezgan izmeklējies un nevarējis vairs kazu atrast, tad gājis pie sava saimnieka (Dieva) sūdzēties. Dievs viņam pliķi esot šāvis un aiztrencis, lai meklējot, kamēr atrodot. Tādēļ ķikuts ? ik pavasari no jauna sāk meklēt savas kazas, it augstu gaisā blēdams: «Mēē, hehe mēēe! »