29. P. Kalnāne Rēzeknes apr. Vidsmuižas pag. Teikas par Dievu, 66, 84.

Reiz vārna noskatījusies, ka uz ceļa ir piebiruši graudi. Viņa negribēja tos ēst pa vienam, bet nosprieda salasīt vairāk?; graudu un tad tos apēst. Viņa nu nesa pa vienam graudam čupiņā. To noskatījās zvirbulis, un kamēr vārna meklēja graudus, šis nometās pie graudu gubas un ēda. No sākuma vārna nekā nemanīja, jo zvirbulis, viņai atskrienot, aizlaidās projām. Bet kad viņa pamanīja zvirbuļa nedarbu, graudu jau vairs nebija. Meklējot graudus, vārna bija ļoti piekususi, un saprotams, bija ļoti dusmīga palikusi. Viņa nu gāja pie Dieva un apsūdzēja zvirbuli. Dievs stipri sadusmojies un licis zvirbuli par sodu sapīt. Un līdz šim laikam zvirbulis lec kā sapīts.