32. M. Bērziņš Umurgā. Teikas par Dievu, 67, 86.

Agrāk cīrulis dzīvojis mežā kā citi putni. Mežā tas arī taisījis savu ligzdiņu, bet reiz vilki noēduši cīruļa bērnus. Aiz žēluma par bērniem tas atstājis mežu un gājis dzīvot tīrumā, bet arī te tas ieraudzījis vilku. Tagad cīrulis cita nav zinājis darīt, kā skriet pie Dieva sūdzēt. Tas pacēlies augstu gaisā un saucis: «Dzi, dzī, dzi, dzī! Vilks tīrumā!» Vilks, to dzirdēdams, nokaunējies, nolaidis asti un iegājis mežā. No tā laika viņš arī nav aizticis cīruļa bērnus.