33. A. Lindāns Kapiņos, R. Tabines krājumā.

Vīnu reizi struodīgais dzenīts, dzeivuodams meža bīzumūs, zuolēja slymūs kūciņus, lasīja nu tīm tuorpiņus u. t. t. Vīnu reizi saslyma padzeivuojis bērziņš ar naizzuolējamu slimību. Mozais dzenīts nagulēja caurom naktim, bet nikai navarēja paleidzēt. Reizi skrīdams par mežu, viņš satyka zaķīti un tys jan: pastuostīja, kai varātu bārzu izzuolēt.

Dzenīts ar prīcu steidzjās pi bērziņa un ocu mirklī tū izzuolēja. Par tik lelu un naizsokamu labdarību bērziņš duovynoja dzenīšam taidus svuorkus, kaidi beja patim. Un dzenīts tagad vīnumār tūs valkoj.