34. A. Borcberte Rīgā. Teikas par Dievu 68, 88.

Kad Dievs radījis putnus, viņš licis katram izvēlēties, kādu tas spalvu grib. Visi putni klieguši vienā balsī, kādu nu katrs grib, un pat kāvušies savā starpā, tikai lakstīgala stāvējusi viena pati pavisam klusu un nogaidījusi, kad beigsies tracis. Kad pienākusi viņai rinda iet pie Dieva un teikt, kādu viņa vēlas spalvu, tad viņa teikusi: Kādu man iedosi, būs labi! » Dievam patikusi tāda atbilde, un viņš teicis, ka viņai būšot zelta spalvas, kādas nav nevienam putnam. Bet nu lakstīgalai bijis pavisam slikti. Visi mednieki tikai viņu vien ķēruši un slodzījuši būrītī. Beidzot viņa aizgājusi pie Dieva un teikusi, lai dodot viņai labāk vienkāršu spalvu. Tad Dievs arī teicis: Lai tev ir nesmuka pelēka spalva, bet skaista balss, par visiem putniem skaistākā. Ar savu balsi tu varēsi visus iepriecināt.»