1. R. Borkovskis Pildas pag. Teikas par Dievu, 77, 100.

Viņos laikos, kad vecais Dievs vēl staigājis zemes virsū, tas viendien gājis ;gar jūrmalu. Smiltainē gulējusi plekste. Žēlodams Dievs teicis: «Plekste, nabadzīte, guļ jūŗas smiltainē!» Plekste atkal dusmīga bijusi: sagriezusi muti šķībi un mēdījusi: «Jā, pļekstīte, nabadzīte, guļ jūras smiltainē.» «Nu, lai tev ar paliek tāda šķība mute,» Dievs teicis, un no tā laika plekstei šķība mute.

Piezīme. Sal. I. sējuma 218. pasaku. P. Š.