12. P. Šmits Raunā

Vārna noķērusi vardi un nesusi to pār ezeru. Te nu vardei izdevies izķeparāties no vārnas knābja un tā iekritusi ezerā. Vārna nu kliegusi krasta malā: «Kum ēr, kum ēr! (Nāc šurpu. nāc šurpu). » Bet varde pabāzusi galvu no ūdens un atbildējusi: «Vart, vart!» (gaidi, gaidi). Tā un cēlusies vārnas un vardes valoda.