21. Ēdolē. Etn. I, 1891, 152. LP, VIl, Il, 51, l, 6.

Reiz varde lūgusi Dievam, lai viņai dodot tādu ādu, kas būta cietāka par akmeni, lai gar to pļāvēji atkapātu savas izskaptis. Dievs atbildējis: «Pļāvēji jau tā noguruši, sviedros strādādami, un ja viņi uz tevi vēl atkapātu savas izkaptis, tad viņiem būtu vēl gŗūtāki pļaut: tādēļ došu tev ādu mīkstāku par visu citu kustoņu ādām, lai pļāvēji tajā neatcirstu savas izkautis.» No tā laika vardei esot tik mīksta āda.

Piezīme. Sal. vēl I. sējuma 208. pasaku. P. Š.