25. Runtuļu Vilis Vilcē. Jkr. V, 14, 7. LP, VlI, Il, 52, 1, 8a

Reizi zirneklis, Dieviņa radīts, nebijis vis tāds, kā tagad: abi gali resni, vidus tievs; bet tāds pa vidu, tāds pa galiem. Reiz gani ēduši laukā palaunadzi. Pienācis zirneklis, ieraudzījis nobirušas drusciņas, salasījis tās un projām sūdzēt pie Dieviņa, ka gani mētājot Dieva dāvanas pa laukiem. Dieviņš skatījies, skatījies uz zirnekli un pazīdams, ka tas liels lišķis, apskaities, sagrābis lielu pātagu un smuiks! gāzis zirneklim pa muguru, teikdams: vai neesot tam kauna nākt ar visiem niekiem pie Dieva? Pātaga aptinusies zirneklim ap vidu. Dieviņš rāvis pātagu atpakaļ un raudams sažņaudzis zirneklim vidu tievu, kamēr abi gali patikuši resni. No tā laika visiem zirnekļiem vidus tievs, abi gali resni. Zirneklis vēl tagad ganu ienaidnieks un gani to saukā par Bezkaunīgo.