30. Bērzaunē. Etn. I, 1891, 55. LP, VlI, II, 52, 1, 12.

Cilvēkam iesākumā zobu nemaz nebijis, bijis jāiztiek bez tiem un, tas viņiem nācies gŗūti. Tādēļ cilvēks gājis pie Dieva žēloties un lūgt, lai tam arī, tāpat kā lopiem un zvēriem, ieliekot zobus. Dievs cilvēka lūgšanu paklausījis un pavēlējis circenim

cilvēkam zobus iekalt. No tā laika cilvēkam esot zobi. Tādēļ arī vecu laužu ieradums, kad bērnam zobs izkrīt, mest uz krāsni un teikt: «Še, circen, piena zobs, atdod man kaula zobu! » un, ja kādam pieaugušam vai vecam izkrita: «Še, circen, kaula zobs, atdod man dzelzs zobu!»