Zivis un kukaiņi.

36. C. Apšenieks no 55 g. v. A. Griškas Jaunlatgales Bērzpils pag. Teikas par Dievu, 79, 103.

No iesākuma ods dzīvojis tāpat ar visiem kopā un dzēris no visiem asinis. Reiz pienācis laiks, kad Dievs licis izšķirties, ar kā asinim viņš labāk grib baroties. Ods pamēģinājis zirgam, govij un citiem, bet tiem tādas sāļas, pamēģinājis cilvēkiem, tiem pavisam labas, tādas saldas asinis. Ods nolēmis baroties ar cilvēka asinim un skrējis to paziņot Dievam. Bezdelīga, to redzēdama, kā jau māju dzīvnieks, norāvusi odam mēli. Tas tik pasacījis: "Bī-ī,". un vairāk nekā Dievam nevarējis pateikt.

Tā ir pašam laikam ods baŗojas ar visu asinim.

Piezīme. Sal. I. sējuma 220. pasaku. P. Š.