37. E. Kauķis Litenē. LP, Vll. Il, 52, l, 10.

Kad Dievs visus mūdžus bija radījis, tad atvēlējis, lai dzīvo, kur katrs vēlas. Nu uts ar mušu gājušas dzīvojamās vietās pameklēties un ceļā satikušās: uts gājusi uz Vāczemi, muša no Vāczemes uz Vidzemi. Muša vaicājusi utij: «Uz kurieni nu:?» «Uz Vāczemi, uz Vāczemi; te Vidzemē nevar ilgāki apmesties -tie katru sestdienas vakaru poras pirtī, lai acis svilst tādā karstumā, bet Vāczemē varot nodzīvot sirmu mūžu.» «Varbūt gan! es atkal patlaban no Vāczemes nāku laukā, jo Vāczemnieki tādi nēģēļi: ja muša iestrieg krējumā, tūliņ ar pirkstu izkampj laukā, nolaiza un neļauj mušai ne tikdaudz iebaudīt, cik melnumu aiz naga : bet tur, kā dzird, Vidzemē mušu izmetot ar karoti no krējuma laukā, nosviežot zemē ar visu krējuma picku, lai baŗojoties mēnešiem.