38. LP, V, 35, 23.

Dievs, putnus, lopus radīdams, katram ierādījis savu darbu. Utij un gnīdai atvēlējis cilvēka matos dzīvot, ādu kost un asinis zīst. Bet gnīda ar to nebijusi mierā ādā vien kost, gribējusi līdz kaulam kost. Tad Dievs sadusmojies un piesējis gnīdu pie mata, lai nespētu līdz kaulam ieēsties.