Zivis un kukaiņi.

40. Etn. IlI, 1893, 64. LP, VlI, Il, 52, 1, 9.

Kad Dievs bija radījis gnīdu un palaidis vaļu cilvēka galvā, tad gnīda lielījās, ka izēdīšoties cilvēkam visiem smadzeņiem cauri. «Labi, labi!» teica Dievs, «ka tu jau laikā tā izlielies - es tevis tad vis vaļā neturēšu.» To teicis, tas piesēja gnīdu pie mata. Un ar to sējumu stāv gnīda kā piesieta pie mata.