2. V. Piģene Mārupes pag. Teikas par Dievu, 66, 85.

Kad visi dzīvnieki raka upes un ezerus, vālodze sēdēja uz zara un svilpoja. Upes racēji gāja sūdzēties pie Dieva, ka vālodze traucējot citus darbā un pati nekā nestrādājot. Dievs sadusmojās un teica, ka vālodzei par sodu jādzer ūdens vienīgi no koku lapām, citur nekur tā nedrīkst dzert. Tādēļ arī vālodze kliedz: «Dievs, dod liet', Dievs dod liet'! Lietus nav par brīv'.»