7. P. Lodziņš Sērpilī. LP, VII, II, 58, l, 2.

Toreiz, kad ienaidnieki no Vāczemes iebrukuši, tie atveduši jaunu sēklu līdz: - gušņu sēklu, piedāvādami vienam šejienietim to par skaistām puķu sēklām. Tas, nejēga, ticējis - nopircis tādu tiesiņu. Dārgo sēklu tad iebēris sviesta cibā, pārvedis mājā - iesējis rūpīgi dārziņā vislabākā vietā. Puķe ātri dīgusi, ātri zēlusi vēl ātrāki uzziedējusi sarkani zilganiem ziediņiem un tad sākusi tik briesmīgi ātri vairoties, ka visi kaimiņi ar šo puķu sērgu aplaisti - ne iznīcināt vairs. Vēl šodien šī dārgā puķe, ko tas tur sapircies, mūsējiem par nižģekli.

Piezīme. Sal. I. sējuma 2;4. numuru, 418 I. p. P. Š.