8. Runtuļu Vilis Vilcē, uzr. J. kr. V, 15, 8. LP, Vll, II, 58, 1,3.

Reiz gājuši pastaigāties rudzis un auza: viens gājis pa labu roku, otrs pa kreisu roku. Gājuši, gājuši - beidzot sastapušies pedūdes galā. Nu iesākuši strīdēties: rudzis teicās pirmais atnācis, auza atkal pastāvēja, ka viņa pirmā. Beidzot saskaities rudzis, sagrābis auzu, nosviedis gar zemi, sācis to mīt. Minis, minis, gadījusies maza auziņa klāt. Rudzis, to redzēdams, sabaidījies - iesaucies: «nu viņas divi - nu man ies plāni!» un aizmucis projām. No tā laika lielās auzas skarai arī maza auziņa klāt.