11. M. Bērziņa Umurgā. Teikas par Dievu, 85, 111.

Ziema sūdzējusi Dievam, ka vasarai esot visas puķes un viņai nevienas. Dievs ilgi skatījies uz puķēm un nav zinājis, ko darīt. Pēdīgi tas paņēmis ziemcietīti, dalījis to divās daļās, ziedos un lapās. Ziedus tas atdevis ziemai, bet lapas vasarai. No tā laika ziemcietītis zied ziemā, kad tas ir vēl bez lapām, bet viņa lapas aug vasarā, kad ziedi jau noziedējuši.