1. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Smiltenes pag.

Vecos laikos vienam iebūviešam gājis grūti. Rudzu sējamā laikā viņam nonīcis zirgs. Kad iebūvietis nopircis jaunu zirgu, tad jau bijusi ziema. Rudzi palikuši nesēti. Iebūvietis bijis pagalam nobēdājies, jo nākamam gadam maizes nav bijis, bet ēdēju Dieva svētība.

Īsi priekš ziemas svētkiem pie iebūvieša ienācis viens sirms vecītis un lūdzis nakts māju. Tas bijis pats Dievs, bet iebūvietis to nezinājis. Iebūvietis vecīšam nakts māju neliedzis. Kad mājnieki ēduši vakariņas, tad aicinājuši arī vecīti un to pacienājuši ar ko Dievs devis. Vakariņas ēdot, iebūvietis vecīšam stāstījis savas nelaimes. Vecītis noklausījies un beidzot piebildis, ka vēl jau neesot beidzamā rudzu sēja nokavēta. Kad būšot sējai laba diena, tad viņš atnākšot pie iebūvieša un palīdzēšot rudzus apsēt. Iebūvietis no sākuma gan brīnējās par vecīša savādo runu, bet beidzot arī apsolījies gaidīt, kad vecītis atkal nāks.

Ziemas svētku sestdienā vecītis atkal atnācis pie iebūvieša un teicis, ka dot rudzu sēklu un lai jūdzot zirgu ecēšās. Iebūvietis ar vecīti aizgājuši uz klēti pēc rudzu sēklas. Vecītis piegrābis pilnu sētuvi ar rudziem un teicis, ka vairāk nevajadzēšot. Iebūvietis gan brīnījies, sak', kur tad nu ar vienu sētuvi sēklas var nosēt trīs pūrvietas rudzu, labi ka tur iznāk sēkla pāra birzēm! Bet vecītis teicis, ka pietikšot, un arī nosējis visas trīs pūrvietas. iebūvietis sajūdzis zirgu ecēšās un noecējis tīrumu. Tā arī sniegā iesējuši un ieecējuši rudzus. Kad rudzi bijuši apsēti, tad vecītis atkal aizgājis un neņēmis no iebūvieša nekādas algas.

Nākamā vasarā iebūviešam paauguši varen skaisti rudzi. Iebūvietis izkūlis tik daudz rudzu, ka pieticis maizei un vēl atlicies ko pārdot.

Piezīme. Sal. X. sējuma 3 nr. P. Š,