4. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteru pag.

Viena sieviņa ilgi un gŗūti slimojusi. Viņa lūgusi pastāvīgi Dievu, lai tas to atpestī. Reiz naktī pa sapņiem pie sieviņas gultas pienācis vecs, vecs vecītis un teicis, lai nebēdājas, viņa drīz vien būšot vesela.

Kad sieviņa atvērusi acis, tad vecā vecīša vairs neredzējusi. Tā arī noticis. Sieviņa nogulējusi vēl divas dienas un tad cēlusies augšā. Viņa bijusi vesela.