5. Skolotājs J. Cinovskis no Snēpeles.

Reiz kādai saimniecei negājis labi ar lopiem, tie viņai vai nu nosprāguši, vai bijuši nederīgi. Lai gan saimniece lopus kopusi ļoti uzcītīgi, tomēr govim varēja visas ribas saskaitīt un muguras bijušas tik vājas kā asakām. Kādu dienu saimniece nodomājusi iet padomu prasīt pie savas draudzenes, kaimiņu saimnieces. Jāiet bijis pa diezgan paprāvu mežu. Saimniece gāj'si gāj'si un sākusi raudāt par savu likteni, te - kur gadījies, kur ne - piesitās saimniecei tāds vecs noplucis vīrelis un uzprasījis: «Ko tu raudi, pastāsti man, kas tev noticis!»

Saimniece izstāstījusi vecim savas bēdas. Vecis atteicis: «Ej mājā, tev visi lopi būs veseli, ja tu pa svētdienu nesijāsi miltus un nejausi maizi, jo tas ir miesas uzturs!» Pēc tam vecis pazudis: Kad saimniece pārgājusi mājā viņa atradusi, ka lopi ir veseli un moži. No tā laika viņa bijusi tā laimīgākā saimniece.