17. Skolnieks A. Remess Slokā. Teikas par Dievu, 116. 159.

Reiz braucis viens nabaga kalpa puisis no tirgus uz mājām. Ceļā tas satika vecu vecīti, kas lūdzās, lai viņu pavada. Vecītim pie bārdas bija ūdens lāse. Vecītis lūdza puisi, lai tas viņam ūdens lāsi noslauka no bārdas. Puisis domāja, kā lai to izdara, un ar dūri arī noslaucīja vecītim bārdu. Tūlīt rati piebira pilni ar zelta naudu un pats vecītis nozuda. Kalpa puisis pārbrauca mājās, un no tā laika puisis pats bija kungs un ļoti bagāts.