20. Eglentālu Rūta Reņģē.

Reiz viens puika ganījis muižas aitas, bet katru vakaru viņam vienas aitas trūcis, par ko kungs viņu sitis. Nu puika ņēmies sargāt un arī nosargājis, ka viņam vilks nes aitas prom, bet puika nezinājis, ko darīt. Apsēdies uz akmeņa un sācis raudāt. Pienācis vecs, vecs vīriņš un prasījis, ko šis raud. Šis atbildējis tā un tā. «Labi!» vīriņš teicis, «ja tu ieraugi vilku, tad sauc:«vilks, še tabaka!» tad vilks nāks klāt; bet ja atnāk itin tuvu, tad sauc: «Simka, iesim blakus!» tūliņ vilks ies visur līdz.» To teicis vīriņš aizgājis. Pēc laiciņa nācis vilks. Puika saucis, kā vīriņš mācījis. Vilks arī atnācis un gājis puikam visur līdzi un tā puika viņu aizvedis uz muižu, kur kungs viņu nositis.