1. M. Bērziņš Umurgā. Teikas par Dievu, 110, 152.

Viena sieviete gājusi pie dievgalda. No baznīcas uz māju ejot, tā sagriezusi slotai žagarus, ko nesusi sev līdz. Ceļā tā satikusi vecu, baltu vīriņu, ka&127; bijis pats Dievs. Tas teicis: «Šodien tu esi darījusi lielu grēku; par ko tev jācieš bargs sods. Tagad pati no diviem sodiem izvēlies vienu: veselu gadu sēdēt cietumā, vai veselu gadu zīdīt divus bērnus.»

Sieviete atbildējusi, ka viņa vēloties veselu gadu zīdīt divus bērnus. Vecītis uz viņas muguras uzlicis divas lielas čūskas, kas sievieti arī zīdušas veselu gadu. Pēc gada vecītis ieradies pie sievietes, noņēmis čūskas un ar visām nozudis. Pa šo laiku sieviete bijusi tā nozīsta, ka aiz nespēka nav varējusi pakustināt rokas pirkstu. Kad sieviete būtu vēlējusies cietumu, tad viņa zaudētu redzi uz vienu gadu.

Piezīme. Vēl vienu šādu teiku ir piesūtījis Folkl. krātuvei A. Kliņģeris no Dignājas pag. Jēkabpils apr. Sal. X. sējuma 2. nr. P. Š.