2. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā

Reiz lielnieku laikos vīrs gājis lieldienā uz baznīcu un aicinājis arī sievu līdz. Sieva atbildējusi: «Man nav vaļas, man jāvelējas.» Kad vīrs pārnācis mājā, tad viņš atradis sievu pie drēbju baļļas mazgājamies. Pēc brītiņa vīrs to aicinājis, lai nu metot mieru, bet sieva nav nekā atbildējusi. Tad vīrs gribējis viņu ar varu noraut no baļļas, bet nekā nav varējis. Tad nu viņš lūdzis kaimiņus palīgā, bet arī tie nekā nevarējuši izdarīt. Pēdīgi griezušies pie mācītāja pēc palīdzības. Mācītājs sacījis, ka tas esot Dieva sods un viņš tur nekā nevarot darīt. Kad soda laiks būšot pāri, tad viņa tikšot vaļā. Sieva nu mazgājusi drēbes veselu gadu. Lielinieki likuši to māju apsargāt, lai ļaudis neredzētu Dieva soda.