4. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Viens saimnieks bijis brāļu draudzes sacītājs un mājā ļoti stingri turējies pie svētdienas svētīšanas. Svētdienā bijis atļauts tikai lopus kopt, pat ēdienu vārīt un traukus mazgāt bijis aizliegts.

Reiz dienastmeita pārskatīdamās tomēr nomazgājusi traukus, izgriezusi mazgājamo lupatu un uzlikusi uz krāsns kaltēt. Tai pašā dienā mājā radušies cūkai sivēni, bet tie visi bijuši kā grīstē sagriezti.

Saimniece, to redzēdama, sākusi taujāt, vai kāds svētdienā nebūšot strādājis. Dienastmeita nu izstāstījusi, ka viņa pārskatīdamās esot traukus mazgājusi.