5. Irma Medne Rīgā, Teikas par Dievu, 109, 151.

Vienā ziemsvētku vakarā krogū bijusi balle. Visi dancojuši. Pulkstenis bijis apmēram 12 naktī. Ienācis vecs vīriņš un teicis, lai nu metot mieru. Visi viņu izsmējuši. Viņš nācis vēl divreiz, bet nav paklausīts. Trešo reiz viņš teicis: «Nu tad dancojiet arī, līdz jums pienāks nāve!»

Un tā arī bijis. Dancojuši, dancojuši, palikuši kā ēnas, izkaltuši, bet apstāties nevarējuši, līdz viens pēc otra pakrituši un nomiruši.

Vecītis bijis Dievs.