15. Brīvzemnieka kr. LP, Vll, II, 48, 1, 4.

Reiz iegājis vienās mājās sirms, neredzīgs nabags un lūdzis saimniekam, lai šo vedot ap saviem tīrumiem. Labi - apvedis. Nabags gājis uz citām mājām un tāpat lūdzis. Bet šis saimnieks domājis: «Ko gan es tādu vecu ākstu vadāšu gar tīrumiem man tīrumi tagad tikko apsēti un ko vari zināt, kas šis par cilvēku.» Viņš, veco piejokodams, apvedis ap mežu. Vēlāk izrādījies, ka pirmajam saimniekam bijis katru rītu savā klētī jāslauka rudzi, mieži un visāda labība kopā, bet otram saimniekam vajadzējis no savas klēts slaucīt daždažādas lapas ārā. Nabags bijis Dievs.