16. Skolnieks A. Lablaiks no 70 g. v. M. Vītoles Seces pag. Teikas par Dievu, 114, 157.

Reiz Dievs gājis pa ceļu. Viņam bijuši pelēki svārki, arī bikses bijušas pelēkas un gaŗa, balta bārda. Vecītis gājis un saticis vienu zemnieku, kas sējis rudzus. Vecītis teicis: «Dievs palīdz!» -- «Paldies!» atbildējis zemnieks. Vecītis jautājis, kā nu labi ejot, vai labība labi augot. Zemnieks atteicis: «Man jau gan neaug, bet kad Dievs palīdz, tad tāpat drusciņ padodas.» Vecītis pateicis ardievu un aizgājis.

Iedams tas saticis otru zemnieku, kas tāpat sējis kā pirmais. Vecītis teicis: «Dievs palīdz!» - «Paldies!» atbildējis zemnieks. Vecītis jautājis, kā nu labi ejot, vai. labība arī augot. Zemnieks atteicis: «Man jau nu gan rudzi labi padodas, vai Dievs palīdz, vai ne.» Vecītis pateicis ardievu un aizgājis. Otrā rudenī nabaga zemniekam izauguši labi rudzi, bet bagātajam neuzaudzis it nekas.

Šis vecītis bijis Dievs.