17. Skolotājs J. Cinovskis no Snēpeles.

Reiz, vecos laikos, kāds nabadzīgs saimnieks vedis mēslus. Te pienācis klāt kāds vecs vīriņš un sacījis: «Tev te nekas neaugs, ko tu mocies!» Saimnieks atteicis:. «Kad Dievs dos, tad būs.»

Netālu uz otra lauka arī kāds bagāts saimnieks vedis mēslus. Vecais vīriņš piegājis arī pie viņa un sacījis: «Tev te būs gan varena labība!» Bagātais lepni atteicis: «Te arī jābūt varenai labībai!» Vecītis nekā cita neteicis un aizgājis. Kad pienācis rudens, tad nabaga saimnieka laukā (tīrumā) viļņojusi kupla labība, bet bagātā saimnieka laukā no labības nav bijis ne vēsts, tās vietā tur bijis ļoti daudz ušņu un citu nezāļu.