18. Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 109, 37 un VIl, II, 48, 1, 5.

Reiz saimnieks sējis labību. Pienācis sirms vecītis un devis dievpalīgu. Saimnieks vecīti noturējis par kādu skauģi, laikam tūdaļ atteicis: «Gan jau augs labība bez dievpalīga!» Sirmais neatteicis nekā un aizgājis. Bet kas ir? Vēlāk vecīša pēdu vietās bijusi varena labība, bet citur ne labas smilgas. Tagad saimnieks nopratis, ka sirmais sveicinātājs bija pats Dievs. Vajadzējis gan dievpalīgu saņemt.