24. Studente Mačkēviče-Saulīte no 64 g. v. māmuļas Preiļos.

Reiz viena saime dzīvoja ļoti trūcīgi. Pienāca aizgavēņa diena, bet saimniecei nav ne kumosa gaļas, ne ko vārīt, ne ko cept. ir jau vakars. Ienāca kāds vecītis un saka: «Šai vakarā visi ēd galu, ko tad jūs?» Saimnieks saka, ka neesot gaļas, neesot arī neviena kaujamā lopa, tikai esot viens vērsis. Tad vecītis saka: «Ej un griez no vērša vistreknāko un labāko kumosu, kāds tev patīk.» Saimnieks gan negribēja iet, jo baidījās, ka vērsis nenobeidzas. Vecītis pavēlēja un saimnieks arī gāja, izgrieza vērsim no gurnas labu gaļas gabalu un saimniece izvārīja lieliskas vakariņas. Rītā saimnieks aiziet kūtī, bet vērsis vesels kā bijis. vecītis bija Dievs.

Pienāca lieldienas. Mājās atkal nav ne kumosa gaļas. Saimnieks tagad pats uz savu roku aiziet uz kūti un atkal izgriež vēršam gurna gabalu, bet nākošā dienā atrod vērsi nobeigušos.