25. A. Bīlenšteins 1864. g. Ērgļu māc. pag. Silēnos. LP; VI, 188, 15, 2.

Divi jauni puiši un viens mazs bērniņš dzīvojuši mazā mājiņā. Bet viņi katram rītam gājuši pie upes zvejot un ikkatru reizi dabūjuši trīs zivtiņas. Un viņi sadomājuši to bērniņu nokaut, tad tā trešā zivtiņa palikšot vairāk -- būšot pašiem. Un tā arī darīja. Aber viņi gājuši atkal citiem rītiem zvejot, bet vairāk nedabūjuši, kā divas zivtiņas vien, jo bērniņam bija novēlēta no Dievs sava daļa.

Piezīme. Šāda teika tiek turēta arī par pasaku. A. 832. P. Š.