28. A. Ruška Ludzas apr. Zvirgzdines pag. Teikas par Dievu, 102, 138.

Dzīvoja senajos laikos vecs vecs dēds, briesmīgi liels netiklis. .Jau no netiklības viņam nebija nekā ko ēst, bet strādāt negribējās. Uzlīda viņš uz cepļa, atgūlās un domāja: «Kaut nu man nosviedis Dievs no debesim bulku, lūk, būtu labi!» Skatās, karājas bulka pie griestiem, taisni viņam virsū, bet paņemt bulkas negribējās. Viņš domāja: «Kaut šī bulka man mutē iekritusi!» Atsaucās balss: «Kaut šī bulka tev būtu uz deguna!» Tad bulka uzkrita uz deguna un pieauga, ka nevarēja vairs atraut.