2. Mācītājs Veirichs Āraišos. A. Bīlenšteina kr. LP Vl; 196, 24.

Kad Dieviņš zemi gribējis radīt, tad sūtījis Velnu ūdenī: lai raugot, vai nevarot smiltis dabūt, tās lai uznesot kādu tiesu Velns iegājis ūdenī, meklējis, meklējis, bet nevarējis dabūt. Atnācis atpakaļ un teicis: ūdens tukšs esot. Nu sūtījis otrreiz: lai aplūkojot labi! Velns meties dibinā, dzelmē, un kā ķēris ar pirkstiem, aizķēris gan smiltis: laba tiesiņa sagājušas aiz Velna nagiem un tās tad uznesis. Nu Dieviņš izkasījis aiz Velna nagiem melnumus, smiltis, sabēris saujā un sviedis pa ūdens virsu. No šīm smiltim tūdaļ radusies cieta zeme.

Piezīme. Tādu pašu teiku ir vēl uzrakstījis A. Aviņš no 81 g. v. A. Podiņas Salenieku pag. P. Š.