9. Jānis Čakšs no A. Krauceļa Makašānu pag. Teikas par Dievu, 6, 3

Sensenajos laikos zemes nebijis. Pats Dievs, staigādams pa pasauli, sadomājis radīt zemi, bet nezinājis, kā to izdarīt. Pat galu galā izgudrojis, ka vajagot zemi ar sēšanu iesēt. Kā domāts, tā arī darīts. piebēris skalenīti smilšu un gājis sēdams. Jau tikko bijis arī iesējis, zeme augusi tāda līdzena. Nebijis neviena kalna, ne lieknas, ne grāvja. Te - kur bijis nebijis - pieskrējis Velns un vaicājis: «Ko te dari?» Dievs atsacījis, ka zemi sēšot. Tad sacījis: «Iedod man arī kādu sauju iesēt.» Dievs, nekā jauna nedomādams, atļāvis. Tas kā grābj, kā sviež, tā pieaug visādi kalni.