12. Skolnieks Kārlis Lapiņš Valmierā. Teikas par Dievu, 8, 6.

Agrākos laikos bijis viens ļaunais un viens labais gars. Dievs teicis Velnam, lai šis aizejot uz elli un lai atnesot kādu akmeni. Velns domājis: kam vajagot akmens? Viņš pārsitis akmeni pušu un ieslēpis vienu gabalu mutē. Velns aiznesis Dievam pārējos akmeņus. Dievs paņēmis akmeņus un teicis, lai tie akmeņi ceļas un lai ripo. Velnam mutē arī sācis ripot un celties. Negribēdams rādīt, ka viņš ir zadzis, viņš aizgāja no Dieva. Bet mute tūka un tūka. Velns, nevarēdams vairs mutē noturēt, pūta ārā. Un tie gabali, ārā tikuši, ripoja prom. No tiem ir cēlušies kalni.