13. J. Bērziņš no 52 g. v. A. Jansones Burtnieku pag. Teikas par Dievu, 8, 7.

Senos laikos Dievs valdījis par itin visu pasaulē: bijis visu kungs. Bet šī Dievs visvarenība nepatikusi Vējam. Vienu dienu tas gājis pie Dievs ar kādu sūdzību, bet Dievs nav viņu pieņēmis. Tad Vējš tā pārskaities, ka pūzdams, elsdams skrējis projām raudams sev līdz smiltis, mālus un akmeņus. Redzēdams Vēja briesmīgo rīcību, Dievs drusku nobijies un uz ātru roku lūdzis Vēju atpakaļ. Vējš arī apstājies pūst, un tā nu smiltis, māli, akmeņi - viss līdznestais palicis uz vietas: nokritis zemē. Tā vēl šobaltdien Vējš dusmu brīžos nes visu ko līdz: grib ar to iebaidīt vareno Dievu debesīs.