Pasaules radīšana.

19. Fr. Puķudārzs Garlenē. I,P, VII, II, 54, 1, 5a.

Senos vecos laikos velns bija nodomājis debesis sadragāt. Izsūtījis savus kalpus pa pasauli, lai labi lielu akmeni pārnesot. Kalpi pārnāk: esot atraduši gan aplam lielu akmeni, bet nejaudājuši cilāt- Sūtījis vēl otru pulku kalpu palīgā. Pārnesuši akmeni, lielu lielu. Velns grābis milzeni, sviedis pret debesim. Akmens rūkdams aizgājis pa gaisu, bet par ķibeli aizķēries aiz zemes malas, palicis stāvam un sācis spīdēt: gadījusies saule no viņa.

Piezīme. Citi atkal (turpat Garlenē) stāsta, ka Dievs izgrūdis Velnu no debesim. Tas skrējis uz elli, nometis tupeli - tupele palikusi zemes malā spīdam par sauli. L. P.